autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

VK: Valsts varēja pārdot “Citadeles” banku izdevīgāk

Valsts kontrole (VK)  uzskata, ka valdība varēja pārdot “Citadeles” banku izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk, tā otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole ir noslēgusi revīziju “Vai akciju sabiedrības “Citadele banka” valstij piederošo kapitāla daļu pārdošanas process ir bijis tāds, lai valsts iegūtu maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu?”. Kā Latvijas Radio skaidro Krūmiņa, valdība “Citadeles” akcijas pārdeva “Ripplewood” un divpadsmit starptautisku investoru grupai. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, bet valdība varēja iegūt vairāk.

Krūmiņa stāsta, ka Valsts kontroles revīzijā noskaidrots, ka banku varēja pārdot izdevīgāk, iegūstot 25 līdz pat 75 miljonus eiro vairāk. Turklāt valdība banku pārdeva pēdējā brīdī, jo pēc Eiropas Komisijas prasībām ilgāk vairs nevarēja paturēt valsts rokās savulaik pārņemto “Parex” banku, kuru vēlāk sadalīja, izveidojot “Citadeli”.

Kāpēc var izdarīt secinājumu, ka valsts būtu varējusi iegūt vairāk? Pirmkārt, tās ir vairāku neatkarīgu vērtētāju aplēses bankas vērtībai, saskaņā ar kurām bankas vērtība bija par 25 līdz 75 miljoniem eiro lielāka, nekā bija tās pārdošanas cena. Otrkārt, pārdodot banku pēdējā brīdī, valdība nostādīja sevi situācijā, kad nopietni iestāties par Latvijas interesēm praktiski vairs nebija iespējams. Lai darījumu noslēgtu ar EK saskaņotā termiņā un izpildītu sadarbības līgumos ar ERAB ietvertās saistības, bez ierunām bija jāpieņem partneru nosacījumi. Valsts kontrolei bija iespēja pārliecināties, ka pretendentu vidū bija investori, kuri piedāvāja augstāku cenu. Tomēr, lai saglabātu valsts reputāciju, valdībai bija pārdošanas cena jāvērtē kopsakarā ar citiem nosacījumiem.

“Pārdodot banku pēdējā mirklī, 2015.gadā, bija grūti iestāties par valsts interesēm, Latvijai bija lielā mērā jāpieņem partneru nosacījumi,” norādīja Krūmiņa, piebilstot arī to, ka šādos darījumos nevar paļauties tikai uz konsultantu teikto.

Ja visi šie faktori būtu ņemti vērā, jau sākotnēji plānojot bankas pārdošanas stratēģiju, iespējams, ka banku varētu pārdot, izvairoties no pārdošanas procesa pārmērīgās ieilgšanas, tā sadārdzināšanās un piespiedu pārdošanas par jebkādu cenu.

Revīzijā secināts, ka par prioritāti AS “Citadele banka” pārdošanas procesā jau no paša sākuma tikusi izvirzīta pārdošana par augstāko iespējamo cenu. Vienlaikus jāsecina, ka netika pietiekami novērtēti EK un ERAB nosacījumi. Tie gan ierobežoja valdības iespējas patstāvīgi pieņemt lēmumus bankas pārdošanas procesā, gan varēja ietekmēt potenciālo pircēju viedokli par darījuma vērtību bankai noteikto ierobežojumu dēļ. Tā rezultātā bankas pārdošanas process ieilga līdz pēdējam brīdim, neatstājot valstij ne mazākās manevra iespējas labvēlīgāku pārdošanas nosacījumu panākšanai.

Jau Parex bankas pārņemšanas brīdī bija skaidrs, ka no sagaidāmā finanšu ieguldījuma viedokļa tiek īstenots bezprecedenta darījums finanšu stabilitātes nodrošināšanai valstī. Apzinoties darījuma valstisko nozīmi, apmēru un ietekmi uz valsts budžetu, valdībai bija jārada speciāls ietvars, kādā notiks lēmumu pieņemšana saistībā ar Parex bankas restrukturizāciju, tajā skaitā AS “Citadeles banka” pārdošanu. Tā vietā valdība izvēlējās pakārtot darījumu struktūru ierastajam regulējumam likuma Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ietvarā, kas ne tuvu nenodrošināja visu nepieciešamo instrumentu pieejamību tālredzīgu un valsts interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanai.

Ar valdības lēmumu, tāpat kā Parex bankas gadījumā, arī par AS “Citadele banka” kapitāldaļu turētāju kļuva Privatizācijas aģentūra, tomēr vēlāk Privatizācijas aģentūras valde attiecībā uz bankas pārdošanu faktiski nekādus lēmumus nepieņēma. Vēl vairāk – valdes locekļi bija nodrošināti ar garantiju līgumiem, kuri paredzēja jebkādu zaudējumu kompensēšanu no valsts puses, ja tiem tādi rastos kādu prasību rezultātā. Visus konceptuālos lēmumus bankas pārdošanas procesā ir pieņēmusi valdība. Privatizācijas aģentūra kalpoja par “pastkastīti” starp valdību un piesaistītajiem konsultantiem, kuri izstrādāja rīcības variantus valdības lēmumu pieņemšanai. Savukārt nozaru ministrijas viedokļus par darījumu nesniedza, bet Latvijas Bankas viedokļi trešajai pusei neizsekojamu iemeslu dēļ vērā ņemti netika.

AS “Citadele banka” pārdošanas rezultātā Privatizācijas aģentūra saņēma 74,7 miljonus eiro, bet valsts budžetam no tā nekas pāri nepalika, jo 76,97 miljoni eiro, tātad summa, kas pārsniedz pārdošanas rezultātā saņemtos 74,7 miljonus eiro, tika samaksāta ERAB, lai norēķinātos par valsts saistībām. 35,2 miljonus eiro Privatizācijas aģentūra norakstīja, ieguldījumu bankas kapitālā pielīdzinot tās pārdošanas cenai.

Privatizācijas aģentūras īstenotā Parex bankas restrukturizācijas pārvaldība, kas ietver AS “Citadele banka” izveidi un pārdošanu, valstij ir izmaksājusi vismaz 6,5 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro samaksāti konsultantiem, bet attiecībā uz 1 miljona eiro izlietojumu tieši šim mērķim Privatizācijas aģentūra atskaitīties ar dokumentāriem pierādījumiem nespēja.

Tiek uzsvērts, ka AS “Citadele banka” pārdošana nav vienīgais liela mēroga un nacionāli nozīmīgs darījums, kura īstenošana nesniedz pārliecību par pietiekamu valsts interešu aizstāvību. Pie tādiem var pieskaitīt Liepājas Metalurgu,airBaltic, priekšā stāv lēmumi arī attiecībā uz Lattelecom un LMT valsts kapitāldaļu nākotni, Rail Baltica un citi jautājumi, kas ne tikai ietekmē tautsaimniecību, bet arī var prasīt ievērojamus valsts finanšu ieguldījumus. Tāpēc Valsts kontrole cer, ka revīzijas secinājumi un valdībai sniegtie ieteikumi veicinās izlēmīgu rīcību, lai novērstu neveiksmju atkārtošanos.

Foto:Klimkin/https://pixabay.com/en/users/klimkin-1298145//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru