autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Valsts kontroliere: Atlīdzības likuma mērķis ministrijās netiek sasniegts

Pārskatā par valsts budžeta izpildi 2016.gadā Valsts kontrole atklājusi, ka piemaksas valsts iestādēs un ministrijās sasniegušas 81 miljonu eiro un tās galvenokārt piešķirtas formāli. Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, dažas ministrijas saviem darbiniekiem maksā visas iespējamās piemaksas.

Revīzijā secināts, ka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis – panākt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, vēl joprojām nav sasniegts.

Krūmiņa norādīja, ka atlīdzību budžets katrai valsts institūcijai ir veidojies vēsturiski atkarībā no konkrētās nozares spējām piesaistīt sev finansējumu, taču, maksājot ierēdņiem piemaksas par ikdienas darba pienākumu veikšanu, likuma mērķis netiek sasniegts.

“Tas nozīmē, ka faktiski reālajā dzīvē likuma mērķis netiek piepildīts,” sacīja Krūmiņa, norādot, ka šī situācija jāmaina.

Vienlaikus viņa norādīja, ka kopumā valsts pārvaldībā vērojama pozitīva attīstība. Viņasprāt, kopīgi strādājot, situācija mainīsies arī pašvaldībās.

Ziņots, ka, publiskojot revīziju par pagājušā gada valsts budžeta izpildi, Valsts kontrole norādījusi uz summa piemaksu valsts pārvaldē pieaugumu par 24 miljoniem un būtiskām atšķirībām darbinieku atlīdzībā starp ministrijām.

Revidenti norādīja uz skaidri redzamām atšķirībām starp “turīgākām” un “mazāk turīgām” ministrijām. Piemēram, Aizsardzības ministrijas centrālā aparāta atlīdzības izdevumi 2016. gadā uz vienu darbinieku vidēji bija 29 970 EUR, Finanšu ministrijas centrālā aprāta – 28 541 EUR, savukārt Tieslietu ministrijas – 19 749 EUR un Izglītības un zinātnes ministrijas – 19 314 EUR. Tāpat Valsts kontrole konstatējusi, ka no visiem izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem 73% mēnešalga tiek noteikta 90 – 100 % apmērā no maksimāli pieļaujamās.

Savukārt atalgojuma mainīgās daļas – piemaksu, prēmiju, naudas balvu, pabalstu – īpatsvars kopējā atalgojumā lielākajā daļā no izlasē iekļautajiem ministriju darbiniekiem ir no 31% līdz 50%. Analizējot datus, redzamas būtiskas atšķirības ministrijās atalgojuma mainīgās daļas apjomā uz vienu darbinieku gadā. Piemēram, piemaksas par aizvietošanu vienam darbiniekam gadā ir no 451 EUR Ārlietu ministrijā līdz 1734 EUR Veselības ministrijā. Piemaksas par darbu ārpus darba laika un citas speciālās piemaksas – no 0 EUR VARAM līdz 3136 EUR Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt atvaļinājuma pabalsti – no 0 EUR Satiksmes ministrijā līdz 705 EUR Finanšu ministrijā.

Salīdzinot dažādu piemaksu veidus ministrijās, revidenti konstatējuši, ka to skaits sasniedz pat 11 vienā ministrijā. Jau iepriekš Valsts kontrole ir norādījusi uz piemaksu, prēmiju un naudas balvu piešķiršanas pamatojuma trūkumu, kā arī uz formāli veiktu darba rezultātu novērtēšanu. Revidenti ir konstatējuši, ka atsevišķās iestādēs piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti saņem līdz pat 94% darbinieku un tā tiek maksāta 10 līdz 12 mēnešus gadā.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru