autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Šķirto tēvu bezpalīdzīgā cīņa par bērniem parāda sistēmas problēmas

Vairāku šķirto tēvu pieredze izgaismo ilgstošu problēmu – Bāriņtiesai ir tendence pieņemt subjektīvu atzinumu par bērna pastāvīgo dzīvesvietu gadījumos, ja vecāki šķiras un nespēj rast savstarpēju vienošanos.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka Bāriņtiesa, gatavojot atzinumu, uzklausa iesaistītās puses, apraksta situāciju, bet tai nav jāpievieno konkrēts pamatojums un dokumenti, kas kalpo par pamatu institūcijas pieņemtajam lēmumam. Šim atzinumam ir izšķiroša loma tiesas procesā, un to nevienai no iesaistītajām pusēm nav iespējams pārsūdzēt. Jāatzīst, ka bāriņtiesas bieži balstās uz savu subjektīvo viedokli vai sabiedrībā pieņemto stereotipu, ka bērnam pie mammas ir vislabāk. Daudzos gadījumos tā arī ir, bet jāņem vērā, ka ir mainījušās paaudzes un tēva iesaiste bērnu audzināšanā, raksta NRA.lv.

Informē advokāts Didzis Vilemsons: «Esošās kārtības bīstamība ir tajā, ka reti kura iestāde spēj iztikt un funkcionēt taisnīgi, ja tai nav kontroles mehānisma. Savos lēmumos kļūdās pat tiesas, un ne velti tiesu praksē ir pārsūdzības iespējas, turpretī Bāriņtiesa ir kļuvusi par neaizskaramu institūciju ar ārkārtīgi plašām funkcijām. Man gribētos ticēt, ka bāriņtiesas vienmēr savos lēmumos vadās tikai pēc bērna interesēm, tomēr vairāki manā praksē esošie gadījumi rāda, ka bāriņtiesas mēdz pieņemt lēmumus, kas ir tuvi konkrētā Bārtiņtiesas speciālista dzīves izpratnei vai atbilstoši sabiedrības stereotipiem. Piemēram, tikai mamma spēj bērnu audzināt vislabāk un pareizāk.»

Apstrīd Bāriņtiesas kapacitāti

Viņš arī norāda, ka Bāriņtiesas kompetencē ir pārāk daudz funkciju, kuras tā, iespējams, nepietiekamo resursu un profesionalitātes dēļ nespēj kvalitatīvi izpildīt. «Diskutējams ir arī jautājums par Bāriņtiesas darbinieku kvalifikāciju, piemēram, vai speciālists ar pedagoģisko vai sociālā darbinieka izglītību ir spējīgs risināt juridiski komplicētas un ārkārtīgi sarežģītas lietas,» piebilst D. Vilemsons.

Vaicāts, kāpēc tiesas nepievērš šādiem gadījumiem pietiekamu uzmanību un neiedziļinās Bārtiņtiesas atzinuma detaļās, lūdzot sniegt atbildes uz papildu jautājumiem, advokāts atgādina par tiesu lielo noslodzi. Turpina D. Vilemsons: «Gadiem ir izveidojusies noteikta sistēma, kas funkcionē pēc vienas un tās pašas shēmas. No tiesu skatu punkta ir acīm redzama paļāvība Bāriņtiesas lēmumiem. Tomēr kādreiz šī sistēma tik bieži nesaskārās ar gadījumiem, kad tēvi aktīvi iesaistās par savām tiesībām un ir gatavi uzņemties ne tikai 50% no aizgādības tiesībām, bet arī bērnu pastāvīgu dzīvesvietas nodrošināšanu. Ir mainījušās paaudzes, sabiedrības vērtības un lomas ģimenēs. Šādos apstākļos Bāriņtiesa, kura vēsturiski veidojusies kā institūcija, kas aprūpēja pēc kara vecākus zaudējušos bērnus, nevar funkcionēt pēc novecojušiem principiem.»

Sistēma šķirtos tēvus pazemo un atstumj no bērniem

Tam piekrīt arī psiholoģijas maģistre Dace Rolava: «Mūsdienu tēti ir pilnīgi pretēji tam, kā tas bija pirms 30 gadiem. Šodien tēti daudz aktīvāk iesaistās bērna audzināšanā un ir klātesoši jau no brīža, kad bērns nāk pasaulē. Tāpēc arī šķiršanās gadījumos daudz vairāk dzirdamas tēvu balsis, cīnoties par savām tiesībām. Diemžēl šī cīņa tēvu nereti ieliek starp sistēmas dzirnakmeņiem, un vīrietim ir sarežģīti aizstāvēt savas tiesības, jo gan tiesās, bāriņtiesās un citās iestādēs pamatā strādā sievietes ar savu personīgo pieredzes bagāžu un stereotipiem. Sabiedrībai ir jāmaina attieksme, ka bērnu pilnvērtīgi var izaudzināt tikai mamma.»

Arī nodibinājuma Tēvi 2016. gadā veiktais pētījums Palīdzēt un atbalstīt: Latvijas tēvi ģimenes dzīvē rāda, ka tēvu tiesības attiecībā uz bērnu aprūpi partneru šķiršanās gadījumā ir ļoti aktuāla problēma. Statistika rāda lielu disproporciju attiecībā starp to, cik bērni ir tēva aprūpē un cik – mātes. 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecināja, ka no visām nepilnajām ģimenēm tikai 12,9% gadījumu kopā ar bērnu vai vairākiem bērniem ir tēvs. 87,1% tā ir māte.

Par pieredzēto stāsta tēvs, kurš vēlējās palikt anonīms: «Esošā kārtība ir kā spļāviens sejā visiem tētiem, kuri vēlas uzņemties rūpes par saviem bērniem un nostāties pret sabiedrībā pastāvošo viedokli, ka bērnu var izaudzināt tikai sieviete. Negribu pretnostatīt mammu un tēti. Aicinu pieņemt, ka situācijas ir dažādas, un diemžēl ir sievietes, kuras savās lietās izmanto šo sabiedrībā izplatīto viedokli, ka bērnam diendienā vislabāk dzīvot pie mātes. Saskarties ar sistēmas problēmām ir ne tikai grūti, bet arī pazemojoši. Ja veids, kā pierādīt labāko bērna pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanu, nemainīsies un Bāriņtiesa turpinās rakstīt virspusējus vērtējumus, mūsu sabiedrībā padziļināsies šķirto tēvu atsvešināšanās no bērniem.» .

Zane Puķe

Foto: Pixabay

Pievienot komentāru