autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Ministrs: OECD ieskatā Rīgas attīstībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība

Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona pilsētām. Latvijā ir vairāk jādomā par Rīgas attīstību, intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Atsaucoties uz Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunāko ziņojumu par ekonomikas attīstību Latvijā, ministrs norādīja, ka tajā iezīmējas situācija, kas liecina, ka Rīgas iedzīvotāji savā labklājībā arvien vairāk atpaliek no citu Baltijas jūras reģiona pilsētu iedzīvotājiem.

Pēc OECD ieskata, Rīgas un Rīgas reģiona attīstībai Latvijā būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo tas būtu ieguldījums visā nacionālajā ekonomikā.

“Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citām Baltijas jūras reģiona pilsētām, un kopš 2010.gada Rīgas reģions sāk atpalikt arī no Lietuvas un Igaunijas salīdzināmām pilsētām. Ja runā par ekonomisko izaugsmi, tad IKP jeb iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz par 30% zemāks nekā citās Baltijas valstu pilsētās salīdzinošās kategorijās,” Latvijas Radio sacīja Ašeradens.

Viņš uzsvēra, ka ir lietas, kas jāpaveic. Piemēram, jāveicina cilvēkiem no citām Latvijas pilsētām doties uz Rīgu un tur strādāt, ka arī jāattīsta mājokļu programma un jāveicina veselības aprūpes pieejamība maznodrošinātajiem.

Vienlaikus viņš min, ka kopumā OECD Latvijas izaugsmi vērtējusi pozitīvi.

Ministrs atzina, ka šāds OECD secinājums ir “jauns akcents” skatījumā uz Rīgas un Latvijas attīstību. Rīgas izaugsme un problēmas tajā būs viens no tematiem sarunās ar galvaspilsētas vadību, ar kuru viņš drīzumā gatavojas tikties.

Ekonomikas pārskata sagatavošanas procesā starp OECD un Latvijas valsts institūciju un sociālo partneru pārstāvjiem notikušas vairākas tikšanās. Sanāksmju laikā tika pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar Latvijas makroekonomisko politiku un finanšu sektora stabilitāti, uzņēmējdarbības vidi, izglītības, zinātnes, darba tirgus, enerģētikas u.c. reformām.

Foto: Saeimas kanceleja

Pievienot komentāru