Lembergs: Reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro

Valdības plānotās nodokļu reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro. Pēc Ventspils mēra Aivara Lemberga (“Latvijai un Ventspilij”) domām, nodokļu ieņēmumi jāsamazina pakāpeniskāk.

Intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” Lembergs pauda, ka nodokļu reformas īstenošanai izraudzīts nekvalitatīvs scenārijs un viņam neesot izdevies pārliecināt partnerus par pretējo. Šī brīža situācijā iecerēts būtiski samazināt nodokļu ieņēmumus, lai pēc tam atkal palielinātu nodokļus veselības aprūpes finansēšanai.

“Veselības aprūpei 100 miljonu eiro nav, ceļiem 100 miljonu eiro nav, ministrijas iesniegušas pieprasījumus par 700 miljoniem eiro, bet valstij šādas naudas nav,” teica Lembergs, piebilstot, ka nodokļu reforma ir nepieciešama, bet uz to ir jāiet nosvērtāk un apdomīgāk.

Šobrīd plānotās reformas rezultātā nodokļu ieņēmumi samazināsies par 620 miljoniem eiro. Viņaprāt, tas ir milzu lēciens un nerisina problēmu. “Samazinājums varētu būt par aptuveni 400 miljoniem eiro. Šādā gadījumā pāri paliktu 200 miljoni eiro, no kuriem pusi varētu atvēlēt ieilgušo veselības aprūpes problēmu risināšanai,” uzskata politiķis.

Viņš uzsvēra, ka nedrīkst izmest 600 miljonus eiro, ja trūkst naudas. Lembergs norādīja, ka nodokļu reformas rezultātā naudas vairāk nepaliks tiem cilvēkiem, kuriem ir divi vai vairāk apgādājamie, ieguvēji būšot turīgākie cilvēki.

Viņš kritizēja arī plānotās pārmaiņas veselības aprūpē. Viņaprāt, milzīga nauda tiks atvēlēta farmācijai, kompensējamiem medikamentiem. Taču mediķu algām naudas nebūs.

Kā ziņots, pēc ilgām un sarežģītām diskusijām, valdību veidojošās partijas beidzot izlēmušas par finansējuma avotu veselības aprūpei – papildu naudu plānots iegūt, par vienu procentpunktu palielinot sociālo nodokli. Pusi no tā maksās darba devējs, un pusi – darba ņēmējs.

Jau ziņots, ka valdība 9.maijā panāca vienošanos par nodokļu reformu, taču tā neparedzēja finansējuma avotu veselības aprūpes nozarei, kurai nākamajos četros piecos gados nepieciešams 500 – 600 miljonu liels papildu finansējums.

Foto: Juris Prešņikovs