Latvijā nostiprinās krāšanas kultūra, liecina pētījums

Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati, 91% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka veidot uzkrājumus ir svarīgi, turklāt ir apzinīgākie no visām Baltijas valstīm (Lietuvā – 90%, Igaunijā – 86%). Aug ne vien iedzīvotāju vēlme sākt veidot uzkrājumus, bet arī novirzīt šim mērķim vairāk līdzekļu nekā līdz šim – šogad tā rīkoties nolēmuši 78% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (pretstatā 64% iedzīvotāju 2011.gadā).

“Latvijas iedzīvotāju apzinīguma pamatā nenoliedzami ir gan gūtā pieredze finansiāli grūtākos laikos, gan arī zināšanas par uzkrājumu veidošanas nozīmi, vēlme būt atbildīgiem par savu nākotni, kā arī gūt drošības sajūtu neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā. Tādējādi priecē tendence, ka krāšanas kultūra Latvijā aizvien nostiprinās,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte.

Zināšanām seko rīcība – pieaug uzkrājumu veidotāju īpatsvars

No 2011. gada būtiski uzlabojušās ne vien iedzīvotāju teorētiskās zināšanas par uzkrājumu veidošanas nepieciešamību, bet arī praktiskā rīcība. Visās trijās Baltijas valstīs pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri daļu no saviem ienākumiem atlicina uzkrājumiem. Visvairāk krājēju ir Igaunijā (79%), savukārt Latvijā un Lietuvā – 68%. Tā ir izteikti pozitīva tendence, jo vēl 2014.gadā Latvijā uzkrājumus veidoja vismazākā iedzīvotāju daļa no trīs Baltijas valstīm. Savukārt pirms pieciem gadiem (2011.gadā) bijām situācijā, kad lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nebija nekādu finanšu rezervju.

Lai arī krājēju īpatsvars sabiedrībā palielinās, tomēr uzkrātās summas Latvijā ir mazākās Baltijas valstu vidū. Bankas norēķinu kontos, kas ir izplatītākais krāšanas veids (to izvēlas 39% Latvijas iedzīvotāju), visbiežāk tiek glabāti līdzekļi līdz 1000 eiro apmērā. Krietni retāk un mazākas summas (līdz 300 eiro) iedzīvotāji mēdz uzkrāt arī skaidrā naudā. Tā kā par optimālu finanšu rezervi tiek uzskatīts uzkrājums vismaz 3 mēnešalgu apmērā, Latvijas iedzīvotāju vidējais “drošības spilvens” joprojām nav pietiekams, lai apgalvotu, ka varam justies droši. Mazāki uzkrājumi likumsakarīgi saistīti ar tiem atvēlēto ikmēneša summu, proti, Latvijas iedzīvotāji, biežāk nekā Lietuvā un Igaunijā, uzkrājumiem atvēl līdz 5% no saviem ikmēneša ienākumiem.

Jāatzīmē, ka bankas norēķinu konta popularitāte salīdzinājumā ar citām uzkrājumu veidošanas iespējām augusi visstraujāk. Savukārt sarežģītākus finanšu instrumentus, piemēram, obligāciju iegādi vai darbības ar finanšu fondiem, iedzīvotāji Baltijas valstīs joprojām izmanto salīdzinoši reti.

Lielus tēriņus plāno savlaicīgi, iekrājot no algas

Uzkrājumi galvenokārt tiek veidoti, lai parūpētos par tā saucamajām nebaltām dienām – šādu atbildi norādījuši 57% Latvijas, 59% Lietuvas un 65% Igaunijas iedzīvotāju. Tāpat vērojama tendence arvien vairāk domāt par regulāru naudas atlikšanu, plānojot lielākus pirkumus vai citus izdevumus – šādi rīkojas 34% Latvijā, 33% Igaunijā un 41% Lietuvā.

“Redzam, ka daļa no tā dēvētajiem “neparedzētajiem izdevumiem” izrādās pat ļoti paredzami – bērna izlaidums, auto tehniskā apskate, nekustamā īpašuma nodokļa maksājums ir tikai daži no piemēriem. Pozitīvi vērtējama tendence, ka aizvien lielāka sabiedrības daļa finanses plāno ilgākā laika periodā un noteiktu mērķu īstenošanai gatavojas jau laikus – šādu “plānotāju” īpatsvars no 2011.gada Latvijā ir teju vai divkāršojies – 34% šogad, pretstatā 18% 2011.gadā,” stāsta Evija Kropa.

Aizvien populārāka kļūst privātas pensijas veidošana

Pēdējā piecgadē Latvijas krājēju vidū aizvien populārāka kļuvusi līdzekļu novirzīšana privātam pensijas uzkrājumam (37% šogad, pretstatā 21% 2011.gadā). Lai gan audzis to krājēju īpatsvars, kuri veic iemaksas privātajos pensiju fondos (pensiju 3.līmenī), tomēr pamatā iedzīvotāji norādījuši, ka rēķinās ar pensiju 2.līmeņa iemaksām. Turklāt vairums Baltijas iedzīvotāju (īpaši Latvijā) atzīst, ka pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vienīgais veids, kā viņi parūpējušies par finansiālo nodrošinājumu vecumdienās. Četri no desmit respondentiem visās Baltijas valstīs ir salīdzinoši droši par saviem pensijas gadiem, atzīstot, ka būs spējīgi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus jau ierastajiem, vai arī piemēroties, iztiekot ar mazāku naudas apjomu.

“Paļaujoties tika uz valsts atbalstu, aizejot pensijā, ierastais ienākumu līmenis var sarukt pat uz pusi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu dzīves kvalitāti arī pensijas vecumā, nepieciešams savlaicīgi veidot papildus uzkrājumu vecumdienām. Kā lielākais šķērslis šādu uzkrājumu veidošanai minēts ienākumu trūkums. Proti, daļai iedzīvotāju joprojām gana izaicinoša ir aktuālo ikdienas vajadzību apmierināšana, nespējot atlicināt līdzekļus privātas pensijas uzkrājuma veidošanai,” norāda Evija Kropa.

Foto: Reimoon0/https://pixabay.com/en/users/reimoon0-353381/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/